3 gadu “krīze” jeb kosmiskā izlaušanās no olu čaumalas
Šis nav vienkārši posms, kad bērns pēkšņi saka “nē” katrai tavai idejai .
Šis ir Mēness 36. aplis ap Zodiaku – emocionālā nobriešana, un Saturna pirmais solis – sākas gatavība socializēties.
Līdz 3 gadiem bērns dzīvo savā pasaulē – Mēness telpā, kur svarīgs ir tikai tuvākais cilvēks. Bet tagad – BAM! – sākas interese par citiem cilvēkiem.
Viņš skatās, kā dzīvo citi. Viņš grib spēlēties kopā. Viņš grib… būt “viens no”.
Kas notiek debesīs?
Mēness: 36 apļi = katra zodiaka zīme apmeklēta 3x = emocionālā pieredze nostiprināta.
Saturns: sāk savas mācības – ievads sabiedrībā, noteikumi, struktūra.
Šis ir ideāls laiks spēļu grupām, bērnudārza adaptācijai un pirmo “sabiedrisko attiecību” trenēšanai.
Un jā – arī visiem “nē”, spītībai un “es pats” – jo bērns sāk būvēt savu iekšējo pasauli saskarsmē ar ārējo.
Vecākiem: šis nav “grūtuma periods”, bet izaugsmes punkts. Jūs redzat sava bērna pirmos sociālos spārnus.
Neturiet viņu pie rokas pārāk cieši – bet esiet drošais krasts, pie kura var atgriezties pēc pirmās bērnu drāmas smilšu kastē.
3 gadu vecuma pāreja – kad bērns saka “Es pats”
Psiholoģijā 3 gadu vecums tiek uzskatīts par vienu no būtiskākajiem attīstības lēcieniem. Šajā laikā bērns sāk apzināties sevi kā atsevišķu personību, kas nav pilnībā saplūdusi ar vecākiem. Viņš atklāj, ka var pieņemt lēmumus pats, un vēlas to pierādīt – gan sev, gan pasaulei.
Šo posmu bieži dēvē par “krīzi”, taču patiesībā tas ir izaugsmes un neatkarības sākums. Bērns mācās, kur beidzas viņa robežas un kur sākas citu cilvēku robežas. Tas nozīmē – būs spīts, “nē” teikšana, vēlme darīt visu pašam. Tas nav kaprīze, bet dabisks ceļš uz iekšējās identitātes veidošanos.
Kas notiek ar bērnu šajā vecumā?
Viņš kļūst ziņkārīgāks, grib iepazīt pasauli ārpus mājas.
Pieaug interese par citiem bērniem – rodas vēlme spēlēties kopā, būt grupā.
Sāk veidoties pamati pašapziņai un sociālajām prasmēm.
“Es pats” – galvenā frāze, kas simbolizē neatkarības sākumu.
Padomi vecākiem šajā periodā:
Pieņemiet bērna “nē” kā attīstības daļu.
Spīts nav mērķtiecīgs “niķis” – tā ir vēlme apgūt robežas un patstāvību.
Dodiet izvēles iespējas.
Vietā, kur viņš vēlas pats kontrolēt, piedāvājiet izvēli: “Vai uzvilksi sarkano vai zilo džemperi?” – tā viņš jūtas iesaistīts.
Iesaistiet viņu sadzīvē.
Ļaujiet palīdzēt – lai arī tas nozīmē lēnāku procesu. Šādi bērns trenē patstāvību un pašvērtību.
Atbalstiet socializāciju.
Spēļu grupas, rotaļu laukumi, bērnudārzs – šajā vecumā tas kļūst īpaši svarīgi.
Esiet drošais pamats.
Lai cik neatkarīgs bērns šķistu, viņam joprojām nepieciešama jūsu klātbūtne un emocionālais atbalsts.
Šis laiks var būt izaicinājumu pilns, taču tas ir arī skaists brīdis, kad redzat, kā jūsu bērns izaug par sevi. Viņš sāk savas pirmās attiecības ar pasauli, un jūsu loma ir – būt līdzās, ļaut viņam mēģināt, kļūdīties un atkal celties.
Šo posmu labāk dēvēt nevis par “krīzi”, bet par 3 gadu pāreju uz neatkarību – un svinēt to kā pirmo lielo soli ceļā uz dzīvi sabiedrībā.
Skatīt mazāk