Kāpēc es izvēlējos tādu mammu un tēti?
Kad cilvēka dvēsele nāk uz zemes, tā izvēlās savus vecākus. Un vecāki tiek izvēlēti tieši tādi, kas palīdzēs attīstīt vajadzīgās kvalitātes dzīvē.
Mums ir vecāki dēļ tā, lai mēs ieraudzītu vai nu savu gaišo pusi vai arī atklātu savu tumšo pusi. Ja tumšo pusi nevar uzreiz ieraudzīt, tad tā ir jāizaudzē tik liela, lai to var pamanīt. Un tad var ar to kaut ko darīt, piemēram, strādāt.
Lai kādi vecāki mēs būtu, tik un tā pēc 30 gadiem mūsu bērniem būs ko stāstīt psihoterapeitam. Tiem kam vecāki bijuši pārāk nevērīgi pret bērna interesēm, teiks ka vecāki man nepievērsa uzmanību bērnībā. Viņiem bija vienalga kas ar mani notiek. Toties tie, kas ļoti daudz pievērsa uzmanību un daudz palīdzēja pretendē uz sūdzību par to, ka tika kontrolēti, un nekādas brīvības sajūtas nebija u.t.t.
Tāpēc vecāku uzdevums ir būt tādiem kādi viņi ir. Un nemainīties lai izpatiktu bērniem un būtu labs vecāks.
Līdz 7 gadu vecumam bērnam ļoti svarīga ir tieši mamma. Tapēc var veidoties ļorti cieša saikne teiši šajā laikā. Bet no 7 līdz 14 gadiem, tā mazinās un svarīgs ir tieši tētis.
Ir 6 mātes tipi un 6 tēva tipi. Turpmāk būs apraksts šiem tipiem.
6 mammu un 6 tēvu tipi.
- “ Nosacītā mamma” – kādi bērni piedzimst šādai mammai?
Tāda mamma domāta lai bērnam pastāstītu kāda ir pasaule – kas ir labi un kas ir slikti.
Caur saviem spriedumiem. Šis mammas tips ir visvieglākais variants. Psiholoģiski visvieglāk uztverams. Viņai nav tendence uzspiest savas domas. Iedod bērnam sapratni, kā ir veidota šī pasaule. Šī mamma ir minimāli vardarbīga, bet maksimāli paskaidrojoša , kā pieņemts sabiedrībā. Viņai ir svarīgi tas, ko citi padomās, kā izskatīsies no malas. Viņai mīļākais teiciens ir – ko padomās citi…
Kad bērns izaug, ja viņš visu dara kā mamma, tas nozīmē ka viņš vēl nav pieaudzis. Pieaugot sāk visu darīt pretēji tam, ko mācīja viņa mamma. Kad paiet daudzi gadi, tad viņa bērns saka – tu visu dari kā tava mamma…
Caur šo konfliktu cilvēks sāk apzināties, kas viņš ir.
Šādai mammai ir neitrāla attieksme pret pasauli.
Šiem bērniem, kuriem ir tāda mamma ir vidēji laba karma ar māti . Mātes tips ir viegli uztverams. Ja tāds pats ir arī tēvs – viegls gadījums. Jo šeit nav vardarbība. Tas ir viegli dvēselei.
2. “Salauztā mamma” – kādi bērni piedzimst šādai mammai?
Tā ir mamma, kura bērnu nevēlējās, kad tas notika. Iemesli ir dažādi, kādēļ viņai ir šis bērns. Viens no iemesliem ir aizturēt vīru, kad tas iet projām. Kad viņa skatās uz savu bērnu, viņai tas atgādina vīru, kurš no viņas aizgāja. Jebkurā gadījumā bērns nebija gaidīts. Šis zīmogs bērnam paliek uz visu dzīvi. Bērns jūt ka viņš nebija gaidīts. Tas ir aukstums attiecībā pret māti un bērnam pret apkārtējo pasauli. Šai mammai emocijas pret bērnu mainās – no lielas mīlestības līdz naidam. Rīcība var būt neadekvāta. Bērns nekad nesapratīs kā mamma reaģēs uz konkrēto situāciju. Var būt situācijas kad tēvs grib, bet mamma negrib bērnu. Ja bērns ir vīrietis, vēlāk viņam var būt bail no sievietēm, jo nekad nevar zināt, ko no viņām var sagaidīt. Viņi jau gaida no sievietēm neadekvātu reakciju. Visa pasaule šādam bērnam ir negatīva.
Skaidrs ir tas, ka pie “Salauztās mammas” atnāk spēcīgas dvēseles. Mamma parāda ka dzīvē ir lamatas. Salauztā mamma pati ir iekritusi lamatās un brīdina arī bērnu, ka viņš iekritīs tajās. Šādi bērni zina, ka var rēķināties tikai ar sevi, nevienam nedrīkst uzticēties.
Jāsaka gan ka šāds tips tīrā veidā nav tik bieži sastopams, jo parasti tipi ir jaukti. Var būt šāda tipa iezīmes. Smaguma pakāpe būs atkarīga no tā, cik izteiktas ir šīs raksturojošās iezīmes. Mamma arī nav visu laiku salauzta, viņa dzīves laikā mainās.
Viennozīmīgi bērnam ir negatīva karma ar mammu un tas ir viņa karmiskais uzdevums. Ja bērns dzīves laikā tiek galā ar šo smago uzdevumu, tad personība ir garīgi ļoti spēcīga.
3. “Māte Tirāns” – kādi bērni piedzimst šādai mammai?
Māte vislabāk zina ko vajag viņas bērnam. Labāk zina ko darīt un ko nedarīt bērnam. Jo mamma labāk zina ko katram vajag. Tēvs parasti šadai mammai ir zem tupeles. Visas maigās izpausmes ir liekas. Katru maigo izpausmi ir jānopelna. Mīlestību izrāda tikai tad kad bērns ir izdarījis kaut ko labu. Uz savu bērnu viņa realizē savas nepiepildītās vēlmes. Viss bērnam ir jānopelna.
Kad bērns izaug, uzskata, ka tāds kāds es esmu, neviens mani nemīlēs. Man ir ļoti jāpacenšās lai nopelnītu mīlestību. Ir jābūt pašam labākajam. Šeit dzimst perfekcionists. Jo bērnībā tika novērtēti tikai sasniegumi. Šie cilvēki nav elastīgi. Viņi izvēlas savu mērķi un iet līdz galam. Attiecībās nevar iziet pie vīra, kamēr nav kļuvis par ģenerāldirektoru.
Tāda mamma ir spogulis bērnam. Jo pašam bērnam iekšā ir daudz despotisma un tirānijas. Šī ir negatīva karma ar mammu un vienlaicīgi ar šo pasauli. Ar šādu mammu bērns to visu ļoti atēdās. Iepriekšējā dzīvē bērns pats bija tirāns citiem cilvēkiem un tagad dzīve parāda kā tas ir kad tu esi bezpalīdzīgs un tevi dresē. Tagad viņš dabū atpakaļ šo tirāniju no savas mammas. Kad izaug liels cilvēks, vai nu paliek pats par tirānu citiem, var arī tieši pretēji iziet no šī uzvedības modeļa.
Šī mamma ir kā spogulis cilvēkam lai sāktu šo tirāniju kontrolēt.
4. Mēte taurenis vai dzeguze – kādi bērni piedzimst šādai mātei?
Mamma, kurai neinteresē, ko dara viņas bērns. Viņai interesē tikai viņa pati un viņas problēmas. Šeit arī pieskaitāma ir māte alhokoliķe – bērns rūpējās par mammu. Kad bērns izaug liels, viņš nevēlās būt māte / tēvs, jo pašam bērnība nav bijusi. Pie šādām mātēm atnāk garīgi attīstītas dvēseles. Tāds bērns izvelk māti no kaut kādiem smagiem stāvokļiem, vai nu visu laiku izrāda atbalstu un rūpes.
Parasti, šeit ir apgrieztās lomas. Māte ir kā bērns, bet bērns, kā māte, kas rūpējās un uzvedās kā pieaugušais. Sanāk tā, ka bērnam mammas nav.
Bērnam ir savs personīgais ceļš, kas nav saistīts ar māti. Karmiskais uzdevums – atrast pašam sevī mīlestību, jo to nav saņēmis no mātes. Ja pat mamma kaut ko iemāca, tik un tā cilvēks iet savu ceļu. Dvēselei jau ir sastrādāts mīlestības potenciāls, rūpes, spējas dalīties. Mamma to vairs nedod. Šeit bērns piedzimst jau pieaudzis. Bērns mammu tik un tā mīl un kā likums savu mammu vecumdienās apkopj.
5. Māte vista – kādi bērni piedzimst šādai mātei?
Dvēselei ir kāds talants. Pozitīva karma ar māti. Šī ir ļoti maiga dvēsele. Un šī zeme ir cietsirdīga priekš viņa. Māte rada siltumnīcas efektu lai cilvēks varētu attīstīt savu talantu. Bērns nav patstāvīgs. Var pat būt infantīls. Gaida ka pats viss atnāks un atrisināsies. Savs talants ir jāattīsta. Bet mātes uzdevums šeit ir “atlaist” savu bērnu. Pirmajos dzīves gados māte mīl savu bērnu, bet vēlāk var nedot savam bērnam dzīvot. Visu laiku jaucās pa viņa dzīvi.
Lai bērns neiekristu lamatās, ir jāattīsta savs talants un jāpateicās mātei par viņas rūpēm.
6. Stiprā māte – kādi bērni piedzimst šādai mātei?
Šādai mātei piedzimst stipras dvēseles. Šeit bērns ar māti sadarbojās. Katras mātes uzdevums ir kļūt par stipro māti. Māte redz savā bērnā viņa talantus un palīdz tos attīstīt. Bet pati neaizmirst arī par saviem talantiem , hobijiem un savu personības realizāciju. Bērnam, ar savu piemēru rāda, ka dzīvo piepildītu un harmonisku dzīvi.
Māte cilvēkam horoskopā ir redzama mēness pozīcijā un 4 mājā.
Pēc mēness un 4. mājas, mēs varam redzēt kāda māte ir bērnam. Iespējams ka pašai mātei liekās ka viņa ir savādāka, bet bērns savu māti redz un uztver tā, ar tādām kvalitātēm, kas raksturo mēnesi . Bieži esmu novērojusi, ka bērns, atkarībā no tā, kāds ir viņa mēnesis horoskopā, māti netieši provocē uz tādām rakstura rīcībām. Māte pat vēlās savādāk reaģēt, bet bērns pieprasa šo uzvedības modeli no mātes, jo tas ir nepieciešams viņa attīstībai. Viņam ir nepieciešama šāda pieredze ar māti.
Un ar laiku māte saprot, ka viņai pašai sevī ir jāattīsta caur savu bērnu šīs rakstura iezīmes.
Bērni arī ir mūsu dzīves skolotāji un caur bērniem arī mātes daudz mācās un attīsta konkrētās kvalitātes.
Ja vēlies uzzināt kā Tu mijiedarbojies ar savu bērnu, piesakies konsultācijai – māte un bērns. Un atklāsi dadz interesantas lietas par savu bērnu un sevi. Arī mātei bērns nepiedzimst nejauši tāds, bet arī ar savu uzdevumu pret māti. Tas ir abpusēji.
- Tēvs “kaķis” – kādi bērni piedzimst šādam tēvam?
Šis ir analogs mammai taurenis. Tevs var būt ļoti jauks cilvēks, visiem viņš var patiks, skaistulis. Bet viņam pašam ir citas intereses, starp kurām bērns nav. Var kopā ar draugiem izklaidēties, braukt makšķerēt. Protams, tēvs šo piedāvājumu izmantos, nevis paliks kopā ar bērnu. Viņš teiks, kad bērns izaugs, ņemšu līdzi. Bērnam šajā gadījumā veidojās pamestības sajūta. Ja es tēvam neesmu vajadzīgs, tad es nevienam neesmu vajadzīgs, pat pašam sev.
Vēlāk bērns pats var nevēlēties dibināt ģimeni un radīt bērnus, jo baidīsies, ka nespēs būt labs tēvs vai māte. Bet tās ir lamatas, ar to cilvēks iekrīt vēl dziļāk. Grūtības paļauties uz savu iekšējo spēku. Vientulības sajūta, grūti radīt savu ģimeni. Šie cilvēki var būt ar plašu sirdi, bet iekšēji just to, ka nevienam viņi nav vajadzīgi. Tas , kas būtu ļoti ieteicams un nepieciešams šiem cilvēkiem, tieši kļūt par tēvu vai māti un lauzt šo negatīvo domāšanas modeli. Ja cilvēks neko nemainīs, tad turpināsies šī programa visu mūžu.
Šīs bailes var būt divejādas – es tā arī neradīju ģimeni, vai tieši otrādi, es centīšos būt labs tēvs/ māte.
2. Nosacītais tēvs – kādi bērni piedzimst šadam tēvam?
Tāpat kā māti, arī tēvu bērna dvēsele neizvēlās nejauši. Ar tēva palīdzību bērnam nepieciešams atstrādāt un attīstīt konkrētas kvalitātes.
“Nosacītajam” tēvam neinteresē bērna individuālās īpašības. Viņam ir svarīgi tas, lai būtu tā, kā visiem. Dara to, kas ir “modē”. Tas bērnam ir aizvainojoši, jo viņš jūt, ka viņu neievēro un nesajūt. Neredz to, kas viņā ir tas īpašais. Šī ir viena no vardarbības formām, tikai vieglā veidā. Kad bērns pieaug, viņam sevi ir ļoti grūti izpaust dzīvē, attiecībās. Tas tādēļ, ka bērnībā viņa individualitāte bija apspiesta. Tēva karmiskais uzdevums pret bērnu ir tāds, ka viņš pastāsta un parāda kādi pasaulē ir noteikumi, un kā norisinās situacijas. Viņam ir tāda, kā informatora loma sava bērna dzīvē.
Bērnam pašam, dzīves laikā, ir jāatrod sava iekšējā gaisma. Kas es esmu. Operēt uz savu iekšējo spēku.
Negatīvā – turpina darīt lietas tā, kā to dara citi, neapzinoties savas vēlmes. Šeit cilvēkam ir liels psiholoģisks darbs lai atrastu sevi.
Kā var noteikt, vai tās ir mūsu vēlmes vai nav? Ja kaut ko darām, un ir sasniegts rezultāts – i mums ir no tā gandarījums? Ja ir, tad tā ir mūsu vēlme. Bet ja nav, tad tā nav bijusi mūsu patiesā vēlme.
3. Vājais tēvs
Vājais tēvs.
Te būs līdzība ar salauzto māti, bet ne gluži tā. Tēvs var būt ļoti labs cilvēks, ļoti labs speciālists kādā jomā. Bet viņam ir kaut kāda psiholoģiska trauma, kas viņu ir traumējusi. Un šī trauma ir viņu padarījusi atkarīgu no sievietes. Parasti tā nav, ka vini apprecējās un uzreiz kļuva par vājo tēvu. Bieži, viņa dzīvē ir bijusi situācija, ar kuru viņš netika galā, kā rezultātā, sev vairs netic.
Viņam var būt vainas sajūta, kas ir ļoti graujoša. No šīs vainas sajūtas ir jātiek vaļā pēc iespējas ātrāk. Tēvam ir vainas sajūta un bailes, tādēļ viņš sevi noraksta, sev netic.
Bērna dvēselei, tā ir ļoti sarežģīta situācija. Šiem bērniem ir ļoti laba intuīcija, bet viņi tai mēdz nesekot. Viņiem ir grūti paļauties uz sevi. Viņiem sevī ir jāattīsta ticība sev, jāpaļaujās uz savu intuīciju un iekšējo spēku.
Tādam tēvam ir savs viedoklis par svarīgiem jautājumiem bērna dzīvē, bet to neizrāda un nepauž.
Ja bērnam ir šāds tēvs, tad labi būtu , ka trūkstošās tēva kvalitātes varētu atrast kādā citā cilvēkā, kuram ir svarīga nozīme viņa audzināšanā.
Tādam tēvam, pašam bērnībā māte ir bijusi visdrīzāk “Māte -tirāns” vai “Māte vista”.
Kad ir problēmsituācijas, šāds vīrietis gaida, kad viss atrisināsies pats no sevis. Viņam vienmēr ir sajūta, ka viņš nezina kā rīkoties. Bet tas ir jāsāk darīt, jo ar katru reizi būs vieglāk un vieglāk.
Parasti karma šādus cilvēkus noliek sarežģītās situācijās, burtiski pagrūž tajās, lai beidzot sāk rīkoties. Bet diemžēl cilvēks turpina darīt to, ko citi grib. Pie kam pats nav apmierinats ar to, jo, tas nav tas ko pats vēlās.
4. “Tēvs tirāns”
Tēvs ir perfekcionists. Tēvs vienmēr zina, kā ir labāk. Bērnam ir jābūt pašam labākajam. Šī ir negatīva karma ar tēvu. Pats, visdrīzāk, ir daudz ko sasniedzis un to arī pieprasa no sava bērna. Kad bērns izaug liels, viņam ir nekomfortabli neko nedarīt. Viņš sev rada saspringtu situāciju. Visu laiku kaut ko pierāda. Pat tad, kad tēvs vairs nav blakus, cilvēks visu laiku kaut ko pierāda un pierāda…
Nekā nevar atslābināties. Viņam var būt tāda sajūta, ka viņš nav pietiekami ko sasniedzis. Ja nav pats labākais kādā jomā, tas ir pielīdzināms tam, ka nav nekas sasniegts.
Te arī varēja būt situācija, ka tēvs kaut ko nesasniedza, bet grib lai viņa bērns to sasniedz.
Tādiem cilvēkiem ir grūti jautāt palīdzību kādam. Viņiem ir grūti atzīt to, ka ir grūti.
Cilvēks var nepieņemt ne sevi ne ārējo pasauli. Te ir risks iekrist negatīvā un sākt izmantot savu spēku pret citiem. Tas notiek tādā gadījumā, kad tēvs gribēja pakļaut sev, bet bērnu “salauza”. Šeit karmiskais uzdevums cilvēkam ir atrast pašam sevī mīlestību un iemācīties pieņemt sevi. Iziet laukā no šīs agresijas pielietošanas pret citiem, uzvedības modeļa. Jo pretējā gadījumā arī vēlāk dzīvē cilvēks ir tirāns pret citiem cilvēkiem.
5. “Tēvs aizstāvis” – kādi bērni piedzimst šādam tēvam?
Tā ir liela laime, būt tāda tēva bērnam. Te ir ļoti laba karma ar tēvu.
Tevs vienmēr priecājās un lepojās par savu bērnu. Bērni, kuri saņem beznosacījuma mīlestību un atbalstu, veido spēcīgu pašapziņu. Viņi zina savu vērtību un spēj pašpārliecināti virzīties caur dzīvi. Viņam nav kaut kā īpaši jāpierāda citiem savu vērtību, tādēļ viņš ir harmonijā ar sevi.
Bērns šādās attiecībās ar tēvu jūtās mīlēts. Viņam viss ir labi. Ir iekšējs spēks. Bērns uzaug dāsns un labsirdīgs. Šim cilvēkam iekšā ir optimisms un ticība augstākiem spēkiem. Lai kā dzīvē ietu, viņš iekšēji jūt, ka viss būs labi.
Vecāku pozitīva attieksme un ticība bērna spējām iedvesmo bērnā pārliecību, ka dzīve ir pilna ar iespējām un risinājumiem.
Pastāvīga tēva mīlestība un aizstāvība palīdz bērnam attīstīt emocionālo noturību pret dzīves izaicinājumiem.
Bērns, kurš jūtas pieņemts un mīlēts, spēj izveidot drošas un uzticības pilnas attiecības ar citiem cilvēkiem.
Šāds “aizstāvja tēvs” veido pamatu bērna emocionālajai stabilitātei un veicina harmonisku personības attīstību. Protams, svarīgi, lai tēva atbalsts būtu līdzsvarots un veicinātu bērna patstāvību, nevis pārmērīgu paļaušanos uz citiem. Taču, šāda tēva loma ir ideāls pamats bērna laimīgai un piepildītai dzīvei.
6. “Stiprais tēvs”
“Stiprais tēvs” ir tēva tēls, kurš apzināti izvēlējies bērnus un cenšas būt līdzsvarots un atbildīgs viņu audzināšanā, vienlaikus saglabājot savu garīgo izaugsmi. Šāda tēva īpašības un pieeja atstāj ievērojamu ietekmi uz bērna personības veidošanos.
Stiprā tēva bērni iemācās līdzsvaru starp savu un citu vajadzību ievērošanu. Viņi jūt atbalstu, bet arī tiek mudināti uz patstāvību.
Šāds tēvs ar savu piemēru bieži vien iedvesmo bērnus interesēties par dzīves jēgu, vērtībām un garīgumu, kas palīdz bērniem veidot dziļāku izpratni par pasauli un attīstīt empātiju.
Tā kā “stiprais tēvs” nav pārmērīgi koncentrēts uz bērnu vai citiem ārējiem faktoriem, bērns iemācās būt neatkarīgs un veidot savu dzīves ceļu. Viņiem nav uzspiesta tēva vai sabiedrības griba, bet gan dota telpa sevis izzināšanai.
Tēva audzināšana bērna vecumā no 7 līdz 14 gadiem kļūst īpaši nozīmīga, jo šajā periodā veidojas bērna izpratne par struktūru un disciplīnu. Stiprā tēva piemērs un vērtības palīdz bērnam saprast, kā sasniegt savus mērķus.
Šāda veida tēvi nereti palīdz bērnam apzināties savu vērtību un attīstīt emocionālo stabilitāti. Bērni mācās, ka viņu viedoklis un sajūtas ir svarīgas, bet jāprot arī pieņemt izaicinājumus.
Tā kā tēvs nesavelk visu savu dzīvi ap bērnu, attiecības ir veselīgas un cieņpilnas. Tēvs dod pietiekami daudz mīlestības un uzmanības, vienlaikus saglabājot savu personīgo telpu un dzīves mērķus.
No 7 līdz 14 gadiem bērnam tēva klātbūtne un audzināšana kļūst īpaši nozīmīga, jo šis ir periods, kad bērns attīsta rakstura iezīmes un mācās no tēva piemēra. Tēvam jāpalīdz bērnam saprast pasaules kārtību, attīstīt prasmes un iezīmes, kas noderēs viņa turpmākajā dzīvē.