
1 gada krīze – Saules atgriešanās savā sākumpunktā
Pirmais dzīves gads ir kā pirmais elpas vilciens lielajā kosmiskajā ritmā. Saules ceļojums pa zodiaku noslēdzas turpat, kur tas sākās – tajā pašā grādā, kurā Saule atradās dzimšanas brīdī. Tā ir Saules revolūcija mazajā mērogā, kas apzīmē pirmo lielo ciklu cilvēka dzīvē.
Šo brīdi dēvē arī par 1 gada krīzi. Kāpēc krīze? Jo dvēsele šajā laikā beidzot pilnībā nostiprinās matērijā. Pirmajā dzīves gadā bērns ir kā tilts starp debesīm un zemi – vēl daļēji piesiets pie smalkajiem plāniem, bet jau arvien stiprāk sajūt ķermeni, sajūtas, ritmu un gravitāciju.
Tieši šajā posmā bērns iziet cauri visiem dabiskajiem stāvokļiem – guļ, mostas, mācās kustēties, stāvēt, runāt, smaidīt, raudāt. Viss, kas bija potenciālā, kļūst par realitāti.
Šis gads simboliski rāda:
kā bērns spēs adaptēties dzīvē,
cik stipri viņa “iekšējā Saule” spīdēs ārējā pasaulē,
un vai viņa dzīves ritms būs harmonisks vai saraustīts.
Ne velti daudzi mazuļi šajā laikā pārdzīvo pirmās lielās veselības, miega vai uzvedības krīzes – dvēseles gaisma pielāgojas ķermeņa robežām. Bet tieši tur arī sākas cilvēka īstais ceļš dzīvē – viņš kļūst par pilntiesīgu šīs pasaules iemītnieku.
1 gada krīze – ko vecākiem zināt un kā palīdzēt bērnam
Pirmais dzīves gads bērnam ir pirmais lielais attīstības cikls. Tas ir laiks, kad bērns nostiprinās savā ķermenī, mācās kustēties, runāt, sazināties un pierast pie pasaules ritma. Apmēram ap gada vecumu daudzi vecāki novēro miega problēmas, veselības svārstības vai pēkšņas emociju izpausmes. To sauc par 1 gada krīzi – normālu posmu, kurā bērna nervu sistēma pielāgojas jaunajai realitātei.
Ko darīt vecākiem šajā laikā:
Uzturēt ritmu. Regulāras ēdienreizes, miega režīms un ikdienas ieradumi palīdz bērnam justies droši.
Samazināt pārlieku stimulāciju. Izvairīties no trokšņa, pārlieku daudzām aktivitātēm vai biežām pārmaiņām. Vienkāršība bērnam dod drošību.
Nodrošināt fizisku tuvību. Apskāvieni, pieskārieni un vecāku klātbūtne ir svarīgāki par rotaļlietām vai izklaidi.
Radīt mierīgu vidi. Vēlams, lai apkārtējā vide būtu paredzama, bez liekas steigas un saspringuma.
Izturēties ar pacietību. Miega traucējumi vai raudulība šajā laikā nav “slikta uzvedība”, bet nervu sistēmas nobriešanas process.
Rūpēties arī par sevi. Vecāku mierīgums un iekšējais līdzsvars palīdz bērnam vieglāk pārdzīvot šo posmu.
1 gada krīze ir bērna pirmais lielais solis ceļā uz patstāvību. Vecāku atbalsts un stabila klātbūtne šajā laikā ieliek pamatus bērna drošības sajūtai un uzticībai pasaulei turpmākajos dzīves gados.