42 gadi… tas ir tāds interesants dzīves posms. Ne gluži krīze, ne arī pilnīgs miers — drīzāk kā brīdis, kad Tu sāc paskatīties uz savu dzīvi citām acīm.
Šajā laikā astroloģiski aktivizējas Jupiter opozīcijas cikls — un tas vienkārši nozīmē, ka Tavi līdzšinējie uzskati tiek mazliet “pakustināti”. Ne tā, lai visu sabojātu, bet lai Tu paskatītos plašāk.
Var parādīties sajūta, ka:
kaut kas vairs ne līdz galam rezonē
plāni neiet tik gludi kā agrāk
gribas kaut ko pamainīt, bet vēl nav līdz galam skaidrs — ko tieši
Un tas ir pilnīgi normāli.
Tas ir tāds periods, kur Tu sev vairāk uzdod jautājumus, nevis uzreiz skrien pēc atbildēm. Un, godīgi sakot, tas pat ir vērtīgāk.
Ko šajā laikā ir vērts darīt?
• Mazliet piebremzēt un paskatīties apkārt
Ne viss ir jārisina uzreiz. Dažreiz pietiek vienkārši novērot.
• Atļaut sev domāt citādi nekā agrāk
Tas nenozīmē, ka Tu kļūdies. Tas nozīmē, ka Tu attīsties.
• Neķerties pie krasām pārmaiņām impulsā
Ja ir vēlme kaut ko mainīt — ļauj tai “nogatavoties”.
• Pievērst uzmanību atkārtojošām situācijām
Dzīve šajā laikā bieži parāda līdzīgas tēmas kā agrāk (īpaši no jaunākiem gadiem), tikai ar dziļāku nozīmi.
• Ieguldīt sevī
Lasīt, domāt, runāt, analizēt — šis ir labs laiks iekšējai skaidrībai.
Un, ja Tu tam ļauj notikt mierīgi, bez steigas,
beigās rodas sajūta: “ā… tagad man lietas kļūst skaidrākas.
Ja vēlies dziļāk izzināt savu 42 gadu posmu un to, kā tas izpaužas tieši Tavā astroloģiskajā kartē — dod ziņu
Ap 40–45 gadiem cilvēks bieži pirmo reizi pa īstam sastopas ar eksistenciāliem jautājumiem.
Ne teorētiski — bet ļoti personīgi. Par laiku. Par izvēlēm. Par to, ka dzīve nav bezgalīga.
Pēkšņi parādās doma:
“Ja es turpināšu tāpat — vai šī tiešām būs mana dzīve līdz galam?”
Un tas var būt neērti. Jo vairs nevar paslēpties aiz “vēlāk”, “kādreiz”, “kad būs īstais brīdis”.
No eksistenciālās psiholoģijas skatpunkta tas ir brīdis, kad cilvēks sastopas ar:
savas dzīves ierobežotību
atbildību par savām izvēlēm
jautājumu par jēgu
Un tas nav par paniku. Tas ir par skaidrību.
Ko ar to darīt?
Nepārbīties no šīm domām — tās nenozīmē, ka kaut kas nav kārtībā.
Uzdot sev vienkāršu, bet ļoti godīgu jautājumu: “Kas man patiešām ir svarīgi?”
Paskatīties, kur Tu dzīvo “pēc inerces”, nevis izvēles
Atcerēties — pat ja pagātni nevar mainīt, izvēle par nākamo soli vienmēr paliek
Sākt dzīvot mazliet apzinātāk — ne ideāli, bet patiesāk
Šis posms nav krīze.
Tas ir brīdis, kad cilvēks pārstāj dzīvot automātiski… un sāk dzīvot apzināti
Ja vēlies paskatīties uz savu dzīvi no vēdiskās astroloģijas un eksistenciālās psiholoģijas puses, dod man ziņu.